Kas ir elektromedicīna, tās vēsture
Elektromedicīniskā terapija, raugoties vēsturē, nav jaunums. Elektriskās strāvas pielietošanai ārstnieciskos nolūkos ir ļoti sena vēsture. Jau antīkajos laikos, ilgi pirms vēl Viljams Gilberts 1600. gadā atklāja elektrību, plaši tika pieliets ārstēšanas veids, kurā tika izmantoti dabīgie strāvas vadītāji. Mūsu ēras 0046. gadā Aristotelis un Platons kopā ar fiziķi Skriboniusu Largusu aprakstīja MelnoTorpēdu (elektrisko raju), kas ārstnieciskos nolūkos tika izmantota, lai uzveiktu teju visas kaites – no galvassāpēm līdz pat podagrai.
"Elektromedicīna strauji kļūst par vienu no galvenajām
drošas, iedarbīgas un finansiāli izdevīgas
ārstniecības metodēm 21. gadsimtā."
Lai arī elektriskās strāvas ārstnieciskās īpašības un noteiktas frekvences elektrisko viļņu terapeitiskā iedarbība cilvēces uzmanības lokā ir bijusi jau vairāku gadu tūkstošu garumā, tomēr uz zinātniskiem pamatiem balstīta elektromedicīna ir veidojusies un attīstījusies pavisam nesen – pēdējos 50 gados. Tas daļēji izskaidrojams ar elektrisko tehnoloģiju straujo attīstību un aizvien pieaugošo izpratni par biofiziku un tās likumiem.
Elektrisku ierīču lietošana ārstniecības nolūkos mūsdienās ir tik izplatīta, kā vēl nekad agrāk. Iespējams, tā ir visizplatītākā terapijas metode. Nereti pacienti ir pārsteigti, redzot, ka elektromedicīna bez medikamentozas iejaukšanās spēj dot ātrus un ļoti labus rezultātus. Tāpat, atšķirībā no medikamentu lietošanas, elektromedicīniskās terapijas laikā sasniegtie rezultāti ir ilgstoši un kumulatīvi.
Tiek lēsts, ka elektroterapijas kursu terapijas kursu visā pasaulē šobrīd jau ir izgājuši miljoniem cilvēku. Šī tendence īpaši aktivizējusies tieši pēdējo gadu laikā, jo modernās tehnoloģijas ļauj ražot salīdzinoši lētas un līdz ar to cilvēkiem finansiāli pieejamas elektromedicīnas ierīces. Ne velti gan elektromedicīnā specializējušos ārstu skaits visās medicīnas nozarēs, gan pacientu skaits, kuri elektromedicīnas ierīces lieto mājas apstākļos, arvien pieaug.
Elektromedicīnas ierīces ir viegli lietojamas, salīdzinoši drošas, turklāt jaunākās tehnoloģijas, piemēram, mikrostrāvas elektroterapija un kraniālā elektroterapeitiskā stimulācija, kas ir Alpha–Stim® patentētās tehnoloģijas pamatā, jau spējušas pierādīt tādu terapeitisko efektivitāti, kādas līdz šim nav bijis nevienai citai medicīniskās iejaukšanās formai.k
Cauri vēstures līkločiem...
Ir datētas liecības, ka ap 1800–to gadu zobārsti sāpju novēršanai sāka izmantot pirmās elektriskās ierīces. Savukārt 1902. gadā divi ārsti – Leduks un Rukso – no Francijas veica pirmos eksperimentus smadzeņu stimulācijā, izmantojot zemas intensitātes strāvu. Šī ārstēšanas metode tika nosaukta par "elektromiegu" – tā iemesla dēļ, ka izraisīja pacientos miegainību.
Taču 20. gadsimta sākumā nepilnīgi izstrādātu elektronisko tehnoloģiju izmantošana un tai pat laikā elektrisko ierīču aizvien biežāka pielietošana sāpju mazināšanas terapijā radīja labvēlīgu augsni aizvien plašāku nesaskaņu un domstarpību attīstībai dažādu ārstu starpā. Visnotaļ pretrunīgo mediķu uzskatu rezultātā medicīnas koledžas pārtrauca apmācīt studentus elektroterapijas zinātnē. Biofizika automātiski tika izslēgta no medicīnas studijām. Par galveno zinātni medicīnas apguvē kļuva ķīmija, kas centās rast risinājumus itin visām cilvēces slimībām.
Tomēr pētījumi biofizikas jomā neapstājās. Aizvadītā gadsimta 50–tajos gados Padomju Savienība uzsāka aktīvu darbību "elektriskā miega" zinātniskās izpētes jomā, kas visā pasaulē turpinās arī mūsdienās.
20. gadsimta 60. gados ārstēšana ar "elektromiegu", terapijā izmantojot strāvas intensitāti, kas nepārsniedz pusotru miliampēru, tika ieviesta arī ASV. Tā kā elektriskā strāva tika virzīta cauri galvai, ASV Federālā Medikamentu aģentūra (FDA) 1978. gadā nodēvēja šo metodi par kraniālo elektroterapijas stimulāciju (CES – Cranial Electrotherapy Stimulation).
Ļoti drīz miega traucējumu novēršanu papildināja arī noskaņojuma nekārtību – trauksmes, bezmiega un depresijas – ārstēšana, kopš tā laika CES (kraniālā elektroterapijas stimulācija) dažādos laikos un valstīs ir tikusi dēvēta gan par TCET (transkraniālo elektroterapiju), gan par NET (neiroelektrisko terapiju). Uz doto brīdi vislielāko zinātniski pētniecisko darbu CES jomā ir veicis Pavlova Institūts Pēterburgā (Krievijā).
Elektriskā ādas nervu stimulācija (TENS – Transcutaneous Electrical Nerve Stimulation), vairumā gadījumu pielietojot pietiekami stipru – 60 miliampēru – strāvu, tika ieviesta pagājušā gadsimta 70–tajos gados. Šī terapijas metode pamatojās uz divu zinātnieku – ievērojamā Kanādas psihologa Ronalda Melzaka (Ronald Melzack) un izcilā britu neirozinātnieka Patrika D.Volla (Patrick David Wall), vēlāk nodēvēta par pasaules vadošo sāpju ekspertu –, izstrādāto sāpju kontroles teoriju.
Balstoties uz "Sāpju vārtu kontroles teoriju" (Gate Control Theory of Pain), elektriskās strāvas izraisītā pretstimulācija var efektīvi novērst sāpes, bloķējot muguras kaula smadzeņu sūtītos sāpju signālus jeb "aizverot vārtus" mugurkaulā, kas ir atbildīgi par šo signālu noraidīšanu pa muguras–talāma traktu uz galvas smadzenēm un tālāk uz perifērajiem nerviem.
Šodien mikrostrāvas ierīces vairs netiek lietotas kā pretkairinātāji, kas bloķē saņemto sāpju signālu, neļaujot tam izplatīties tālāk, bet gan kā līdzeklis sāpju sajūtu mazināšanai vai to pilnīgai novēršanai. Tas tiek panākts, sūtot noteiktas frekvences un stipruma elektrisko signālu sāpošajām ķermeņa daļām, kas savukārt veicina sāpošās vietas dziedēšanu.
Drīz pēc TENS ieviešanas, 80–tajos gados, medicīnā ienāca elektromagnētiskas ierīces kaulu lūzumu ārstēšanai nopietnu sarežģījumu gadījumos, īpaši, ja kauli pēc lūzuma nesaaug. Šī metode ārstiem pirmo reizi ļāva novērst gadījumus, līdzīgus Nīlas iztekas atklājēja Dr. Livingstona piedzīvotajai traģēdijai. Pēdējos 30 savas dzīves gadus Livingstons dzīvoja ar neārstējamu rokas lūzumu, kas bija iegūts lauvas kodiena rezultātā.
Elektroakupunktūra ASV ir pazīstama kopš 20. gadsimta 70–tajiem gadiem, kad tā tika pārņemta no Honkongas, apgūstot Ķīnas pieredzi. Viens no pēdējiem jaunievedumiem šajā nozarē ir sejas liftings ar elektroakupunktūras palīdzību – procedūra, kas ASV gūst arvien lielāku popularitāti.
... līdz īstenam uzplaukumam
Izejot lēnu un ļoti pakāpenisku attīstības periodu 20. gadsimta otrajā pusē, šodien elektromedicīna piedzīvo acīmredzamu uzplaukumu – visā pasaulē tiek lietotas ļoti dažādas un specifiskas, sertificētas elektriskas ierīces. Dažas no tām stimulē muskuļu saraušanos, lai cilvēki ar paralizētiem muskuļiem varētu uzturēt tonusu nekustīgos locekļos, pasargājot tos no atrofijas. Citi cilvēki ar kustību traucējumiem, savukārt, lieto ierīces, kas palīdz viņiem mācīties no jauna staigāt vai arī attīsta, piemēram, jaunas iemaņas roku un plaukstu pielietošanā.
Mūsdienās ļoti izplatīti ir arī elektriskie stimulatori, kas tiek implantēti cilvēka ķermenī, piemēram, sirdsdarbības regulētāji vai elektriskie dažādu smadzeņu daļu stimulatori, kas novērš roku trīcēšanu vai vispārējas ķermeņa spazmas, vai muguras daļas stimulatori, kas ir labs palīgs dažādu cēloņu radītu sāpju mazināšanā.
Vairāku izcilu mūsdienu zinātnieku, tai skaitā Dr. Ronalda Melzaka vadītās darba grupas, uzmanības centrā šodien ir pētījumi saistībā ar sāpju centriem cilvēka smadzenēs, kas var pārraidīt sāpju signālus autonomi, nemaz nesaņemot tos no ķermeņa. Tas izskaidro tā dēvētās fantoma sāpes (sāpju sajūta neesošā, amputētā loceklī), kā arī var būt iemesls daudzu hronisku sāpju, piemēram, fibromiaļģijas, refleksa simpātiskās distrofijas, hronisku muguras sāpju gadījumos. Pēdējie pētījumi Alpha–Stimŗ kraniālās elektroterapeitiskās stimulācijas (CES) jomā liecina par ievērojamiem sasniegumiem sāpju novēršanā dažādās ķermeņa daļās (arī attiecībā uz fantoma sāpēm) – pat tajos gadījumos, kad elektriskā mikrostrāva iedarbojas uz organismu tikai caur ausu ļipiņās iestiprinātiem elektrodiem, ko nodrošina Alpha–Stim SCS (Stresa Kontroles Sistēmas) modelis.
Tomēr der atcerēties, ka elektriskā stimulācija, kuras uzdevums ir realizēt pozitīvas pārmaiņas jebkurā ķermeņa daļā, var būt veiksmīga tikai tad, ja atveseļošanai nepieciešamās barības vielas organismā ir pietiekamā daudzumā. Eksperti uzskata, ka, piemēram, kraniālā elektroterapeitiskā stimulācija palīdz narkomānu rehabilitācijā, veicinot endorfīnu veidošanos smadzenēs, taču endorfīnus organisms spēj ražot tikai tad, ja pacienta diēta satur vajadzīgās aminoskābes un citas vielas. Līdzīgi arī bojātu audu stimulācija ar mikrostrāvu un šūnu dzīšanas procesa paātrināšana ir veiksmīga tikai tajā gadījumā, ja bojātajai vietai ir pieejamas visas šī procesa norisei nepieciešamās barības vielas. Arī kaulu lūzumu ārstēšana, pielietojot elektromagnētisko terapiju, nav sekmīga, ja lūzuma vietā ir nepietiekama kalcija un daudzu citu vajadzīgo uzturvielu klātbūtne.
Elektromedicīna – 21. gadsimta alternatīva
Šodien, 21. gadsimta sākumā, ir skaidri zināms, ka ķīmiska vai ķirurģiska iejaukšanās organismā nebūt nav vienīgais medicīnas modelis, tāpēc arī mūsdienu medicīnā aizvien lielāku ievērību gūst pētījumi par biofizikas lomu cilvēka atveseļošanā.
Modernā mūsdienu zinātne uzskata, ka cilvēka ķermenis sastāv no elektriskajiem laukiem. Piemēram, jau sen zināms, ka nervu sistēma darbojas gan elektroķīmiski, gan ar elektrisko signālu palīdzību. Patiesībā muskuļus kopā satur atomiem līdzīga elektriska saite. Šādi uzskata vairāki medicīnas zinātnieki, piemēram, Dr. Roberts Bekers no ASV un Dr. Bjorns Nordenstroms (Nobela Asamblejas valdes priekšsēdētājs) no Zviedrijas. Šie zinātnieki ir izstrādājuši pilnīgi jaunas teorijas fizioloģijā, kas balstītas uz bioelektriskās kontroles sistēmām.
Jaunākās elektromedicīnas jomā izstrādātās metodes ārstniecības nolūkos izmanto tikai mikrostrāvas, kuras pacientam bieži vien nav pat jūtamas. Alpha–Stim patentētās tehnoloģijas terapeitiskais ieguldījums ir balstīts uz jaunākajiem biofizikas pētījumiem, kas šodien jau ir kļuvuši par alternatīvu farmācijai un ķirurģijai. 1981. gadā, kad tika uzsākta Alpha–Stim 2000 modeļa ražošana, tas svēra 40 mārciņas un maksāja 5,850 ASV dolāru. Sarežģītās lietošanas un augstās cenas dēļ ierīce bija paredzēta tikai profesionāļiem.
Pēdējā desmitgadē tehnoloģijas savā attīstībā ir piedzīvojušas milzu lēcienu. Mūsdienās Alpha–Stim ierīces – Alpha–Stim SCS, Alpha–Stim PPM, Alpha–Stim 100 – ir izstrādātas, izmantojot vismodernākās un visattīstītākās tehnoloģijas. Alpha–Stim® patentētā tehnoloģija, izmantojot 9 voltu bateriju, sūta organismam unikālas formas elektriskos viļņus (0.5Hz, 1.5Hz un 100Hz frekvencē), kas, iesvārstot šūnas, palīdz organismam sakārtot pašam sevi un atjaunot zaudēto līdzsvaru. Šīs ir kvalitatīvas, precīzas, lietošanā ērtas un absolūti drošas medicīnas ierīces ar 5 gadu garantiju. Uzsākot Alpha–Stim terapiju, Jūs sperat nozīmīgu soli pretim pilnvērtīgai ikdienai, labai pašsajūtai un patiesam dzīvespriekam!
Plašāku ieskatu elektromedicīnas vēsturiskajā attīstībā var gūt, izlasot Alpha–Stim® tehnoloģijas izstrādātāja D. Kirša publikāciju "Why electromedicine?" (pdf).
|
